6. klases projekts "Izzini mežu"
Skuju koki
-
Skuju koki un krūmi ir interesanta un ļoti bagātīga augu grupa.
-
Starp tiem ir punduri, kuru augstums nekad nepārsniedz vienu metru un ir arī vareni, milzīgi koki.
-
Šo augu dažādās vainagu formas un skuju nokrāsas dēļ, tie bieži kļūst par aizrautības objektiem.
-
Skuju koki parasti ir mūžzaļi augi, taču ir šķirnes, kam ziemā skujas, nobirst.
Priede
-
Parastā priede ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks. Visplašāk izplatītākā kokaugu suga Latvijā, kas aizņem 28% no Latvijas mežiem.
-
Parastās priedes mūža ilgums ir 200-500 gadu. Tā var sasniegt līdz 40 m augstumu.Parastā priede sāk ziedēt 10-25 gadu vecumā.
-
Priedes aug purvos un sausās vietās.
-
Priedes mūža ilgums var sasniegt 350 gadus.
Egle
-
Egle ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.
-
Plaši izplatīta kokaugu suga Latvijā - otrajā vietā aiz priedes, egļu audzes aizņem 17% no mežu kopplatības.
-
Parastās egles mūža ilgums ir 200-300 gadu. Tā var sasniegt līdz 40 m augstumu.
-
Eglei ir konusveida vainags ar atstāvošiem vai mazliet nokareniem zariem. Miza sarkanbrūna vai pelēka.
Lapu koki
-
Lapu koki vienmēr ir ieņēmuši īpašu vietu cilvēku dzīvē, aizsargājuši no saules un vēja.
-
Kopš seniem laikiem tos stādīja blakus baznīcām un dzīvojamām mājām. Cieņa pret kokiem ir to ilgmūžības rezultāts, daži no tiem aug vairākus simtus gadu un sasniedz milzīgus apmērus.
-
Koku nozīme ir kļuvusi īpaši aktuāla mūsu industriālajā pasaulē – pilsētu apstādījumi ir kļuvuši par sava veida dabas aizvietotājiem, ko savulaik iznīcinājis cilvēks.
-
Latvijas nacionālie koki ir lapu koki: ozols un liepa.
Bērzs
-
Bērzi ir lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
-
Bērzi aug tikai Ziemeļu puslodē, tas ir Eiropā, Āzijā līdz Himalaju dienvidiem un Ziemeļamerikā.
-
Latvijas teritorijā tie ir vieni no izplatītākajiem kokiem.
Ozols
-
Agrāk ozolu Latvijas teritorijā bijis daudz, tie aizņēmuši apmēram 10% no kopējās mežu platības. Patlaban šo dižciltīgo un latviešu kultūrā nozīmīgo koku ir daudz mazāk – tikai nedaudz vairāk par 0.1% no visiem mežiem.
-
Ozolu audzes Latvijā būtiski tika izpostītas 18. – 19.gs., Pētera 1. laikā, galveno kārt kuģu būves vajadzībām. Izcērtot taisnākos un mazāk zarainos ozolus, notika negatīva selekcija.
Apse
-
Apse ir kārklu un vītolu dzimtas koks, apses un papeles suga. Latvijas lapkoku un jauktos mežos bieži sastopams koks.
-
Apse ir koks, kas sasniedz līdz 40 m augstumu un 1 m stumbra diametru.
-
Mūža ilgums tai ir 100-180 gadi, reti kad vairāk.
-
Miza ir gluda, pelēka, apmēram no 50 gadu vecuma tumšāka un plaisaina.
Melnalksnis
-
Melnalksnis ir koks ar slaidu stumbru un olveida vainagu. Melnalksnim ir spēcīga, žuburaina sakņu sistēma.
-
Miza tam ir tumši brūna.
-
Melnalksnis aug vietās, kur citas koku sugas pārmērīga mitruma dēļ nespēj augt.
-
Melnalkšņa saknes nostiprina upju un strautu krastus, pasargājot tos no izskalošanas.
-
Melnalksnis var sasniegt 30m augstumu un 120 gadu vecumu.
Baltalksnis
-
Baltalksnis ir, vienmājas koks ar slaidu stumbru.
-
Miza ir gaiši pelēka. Jaunie dzinumi ir pūkaini.
-
Baltalksnis var sasniegt līdz 25m augstumu un 60 gadu vecumu.
-
Baltalkšņa audzes aizņem 9% no Latvijas mežu kopplatības.
Osis
-
Osis ir koks, ar spēcīgu sakņu sistēmu, taisnu, slaidu stumbru un pelēku vai brūnganu mizu.
-
Koki sasniedz 40m augstumu, mūža ilgums līdz 350 gadiem.
-
Oša audzes aizņem mazāk nekā 1% no Latvijas mežu kopplatības.