Gada putni | mezs2014

Grieze- gada putns 1996. gadā

Grieze ir spēcīga, vidēji liela vistiņa, kas ir apmēram kovārņa lielumā.
Tai ir spēcīgas kājas un īsa aste. Pretstatā citām Eiropas valstīm griezes Latvijā sastopamas vēl salīdzinoši lielā skaitā.
Griezes ķermeņa garums ir 27-30 cm, spārnu izpletums 42-53 cm.

Jūras ērglis – gada putns 2012. gadā

Jūras ērglis ir liels putns (lielākais Latvijā ligzdojošais plēsīgais putns un ceturtais lielākais Eiropā).
Ķermeņa garums sasniedz 70 cm, spārnu izpletums 200-230 cm, svars 4-7 kg. Raksturīga pazīme ir īsā ķīļveida aste, kas pieaugušajiem putniem ir balta.
Pārējais apspalvojums brūns, galva un kakls gaišāki, knābis spilgti dzeltens, masīvs

Mazais ērglis- gada putns 1999.gadā

Meža pūce – gada putns 2011. gadā

Meža pūce ir vidēji liels, masīvi veidots putns. Tās augums ir 37 - 43 cm, spārnu izpletums 81 - 96 cm, masa 420 – 520g.
Meža pūcei ir liela galva bez ausu pušķiem, un lielas, tumši brūnas vai melnas acis, kuras ieskauj sejas disks.
Knābis bāli pelēks.

Vakarlēpis - gada putns 1997. gadā

Vakarlēpji dzīvo galvenokārt skrajos priežu, retāk jauktos mežos.
Dienā nekustīgi sēž uz zemes vai cieši piekļāvies koka zaram, bet krēslā un naktī ir aktīvs.
Vakarlēpis ēd galvenokārt kukaiņus, ko noķer lidojumā.

Ķīvīte - gada putns 2000. gadā

Ķīvīte ir par balodi mazāks bridējputns.
Uz galvas tai ir izteikts, šaurs un garš cekuls, spārni un mugura tumši ar metālisku spīdumu, krūtis melnas, bet vēders balts.
Ligzdas apkārtnē tā var būt agresīva, izdod uztraukuma saucienus .

Rubenis- gada putns 2003.gadā

Ūpis- gada putns 2001.gadā

Ūpis var sasniegt 60 - 71 cm garumu – to spārnu atpletums var būt 2 m un vidējais svars 4,5 kg.
Latvijā ūpis sastopams galvenokārt jūras piekrastē, lielu ezeru tuvumā, sausos priežu un jauktu koku mežos.
Ūpis ir lielākais Latvijā sastopamais pūčveidīgais putns.

Lielais ķīris- gada putns 2002.gadā

Zaļā vārna - gada putns 1998.gadā

Zaļā vārna ir maigs un karaliski skaists putns, tikai retais ir viņu redzējis lidojam mežā vai pļavā.
Zaļā vārna bija Baltijas valstu Gada putns 2003.
Pie mums putns uzturas tikai trešdaļu gada, jo pārziemot dodas pāri ekvatoram.

Ziemeļu gulbis- gada putns 2005.gadā

Ziemeļu gulbis ir līdzīgs mazajam gulbim, bet ir par to krietni lielāks un ir viens no smagākajiem lidojošiem putniem.
Tā ķermeņa garums ir 140 - 165 cm, spārnu izpletums 205 - 275 cm, svars 7,4 - 14 kg. Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes.
To vidējais svars ir 9,8 - 11,4 kg, mātītēm 8,9 - 9,2 kg.
Datētais lielākais ziemeļu gulbja tēviņš ir svēris 15,5 kg.

Baltais stārķis- gada putns 2004.gadā

Baltie stārķi pārtiek no kukaiņiem un to kāpuriem, tārpiem, zivīm, grauzējiem, abiniekiem, rāpuļiem un citu putnu mazuļiem. Dažkārt ēd arī maitu.
Latvijā ligzdo vairāk nekā 10 000 pāru.
Suga iekļauta MK aizsargājamo dzīvnieku sarakstā

Lauku piekūns- gada putns 2006. gadā

Lauku piekūns, arī lauka piekūns, senākos avotos saukts arī par peļu vanadziņu, ir piekūnu dzimtas putns.
Tā ir viena no 37 piekūnu ģints sugām.Lauku piekūns ir aptuveni baloža lielumā. Mātītes ir ievērojami lielākas nekā tēviņi.
Lauku piekūna ķermeņa garums ir 32 - 39 cm, spārnu izpletums 65 - 82 cm, tēviņu svars 136 - 252 g, mātītes svars 154 - 314 g. Salīdzinot ar citiem plēsīgajiem putniem,tas ir viens no mazākajiem, bet tomēr tas ir lielāks nekā lielākā daļa dziedātājputnu.

Melnais stārķi – gada putns 2008. gadā

Augumā nedaudz mazāks par balto stārķi.Ķermenis 52-58 centimetru augsts, svars ap 3 kilogramiem.
Galva, kakls, pakakle, virsējā ķermeņa puse melna, iezaļgani sārtu metālisku spīdumu. Krūtis, spalvas, pa aste un spārnu apakša balta.
Knābis, kājas un gredzeni ap acīm sarkani.
Ļoti piesardzīgs putns un vairās no cilvēku klātbūtnes.
Pēc uzbūves un uzvedības līdzīgs baltajam stārķim.

Melnā dzilna - gada putns 2007. gadā

Melnā dzilna ir lielākā Palearktikas dzilnu dzimtas suga. Tā augumā ir tikai mazliet mazāka par krauķi.
Tās ķermeņa garums ir 45—57 cm, spārnu izpletums 67—84 cm, svars: 250—450 g.
Melnajai dzilnai ir garš, zilgani pelēks knābis, apmēram 5 - 6,7 cm garš, turklāt tas aug visu mūžu.
Lai aizsniegtu kokā kukaiņus, tā spēj izbāzt mēli papildus vēl 5 - 5,5 cm garumā. Mēli sedz lipīgas siekalas, kas barojoties palīdz uzķert kukaiņus, turklāt mēles galā ir 4-5 pāri uz aizmuguri vērstu bārstu.

Mednis – gada putns 2010. gadā

Mednis ir lielākais putns savā ģintī, tā spārnu plētums var pārsniegt metru, garums mātītēm ap 65 cm, tēviņiem ap 90 cm.
Tēviņi ir melni (spārni tumši brūni), spalvām raksturīgs metālisks spīdums, vienīgie baltie laukumi ir uz pleciem, astes, ķermeņa apakšpusē, kā arī sarkans kails laukums ap aci.
Mātītes brūni raibas.
Medņi dažkārt krustojas ar saviem tuvākajiem radiniekiem rubeņiem, to neauglīgie pēcnācēji raķeļi var līdzināties abām sugām.

Jūras krauklis - gada putns 2009. gadā

Jūras krauklis ir liels putns, tā ķermenis ir 72 - 102 cm garš, izplestu spārnu platums 121 - 160 cm, svars 1,5 - 5,3 kg, , ar vidējo svaru 2,6 - 3,7 kg.
Putnam ir pagara aste, aptuveni ar 14 lidspalvām tajā.
Jūras kraukļa spalvojums ir melns ar dzeltenu plankumu pazodē rīkles daļā.
Pieaugušam putnam riesta laikā uz augšstilbiem ir balti plankumi.
Eiropas ūdeņos jūras krauklis no cekulainā jūras kraukļa atšķiras ar lielāku un masīvāku ķermeni, biezāku, platāku knābi, cekula trūkumu, un tam nav zaļā spīduma apspalvojumā.

Kākaulis – gada putns 2013. gadā

Kākaulim ir raksturīga liela apspalvojuma zīmējuma dažādība.
Apspalvojuma pamatkrāsa tēviņiem ir balta, ar brūnu, pelēku un melnu rakstu, kas atkarīgs no dzimuma, vecuma, un sezonas.
Kākaulis ir unikāls ar to, ka apspalvojumu maina 3 reizes gadā gan tēviņi, gan mātītes.
Riesta laikā tēviņi ir baltāki, bet vēlāk, nomainot spalvu, tie kļūst tumšāki.

Pupuķis – gada putns 2014. gadā

Pupuķis ir vidēja auguma putns, nedaudz mazāks par kovārni.
Tā ķermeņa garums ir 25 - 32 cm, spārnu izpletums 44 - 48 cm, svars 46 - 89 g.
Pupuķi var viegli atpazīt. Tam ir garš, smails un izliekts knābis, kas ir melnā krāsā, bet pie pamatnes dzeltenbrūns.

6. klases projekts "Izzini mežu"