6. klases projekts "Izzini mežu"
Mežā atrodas mellenāji, kuros aug dažādas ogas un puķes. Tajā starpā atrodas arī mellenes. Mellenes ir zilas, mazas ogas ar zaļiem kātiņiem. LABĀS ĪPAŠĪBAS: Mellenes palīdz sirds slimību ārstēšanai un redzes uzlabošanai.
Mežā arī aug avenes. Meža avenes ir savādākas nekā tās, kuras aug mājās mūsu dārzos. Avenes ir rozā ogas ar pumpiņām. Avenes aug uz gariem ķekariem. Aveņu lapiņas ir zaļas un uzlocītas uz augšu, pret sauli. LABĀS ĪPAŠĪBAS: Meža aveņu ogas satur arī nedaudz salicilskābes, kurai piemīt antiseptiska, pret reimatisma, temperatūra pazeminoša un sviedrējoša iedarbība.
Brūklenes ir sarkanas ogas, kuras ir ļoti līdzīgas dzērvenēm, bet tomēr tās ir lielākas. Brūklenēm ir ovāla veida lapiņas. Tā ir sarkana, sulīga oga, nogatavojas jūlija beigās, augustā.
LABĀS ĪPAŠĪBAS: Palīdz reimatisma, podagras ārstēšanai un kā diurētisku līdzekli nierakmeņu ārstēšanai. Tautas medicīnā brūklenes lapas lieto diabēta ārstēšanai.
Dzērvenes ir mazas, sarkanas odziņas, kas aug mētrājos. Dzērveņu lapiņas atgādina mazas, zaļas puķītes.
LABĀS ĪPAŠĪBAS: Dzērvenēs ir daudz C vitamīna. Dzērvenes uzlabo redzi.
Kazenes ir melnas ogas, līdzīgas lācenēm, bet tikai melnā krāsā. Kazeņu lapas ir apaļas.Visbiežāk kazenes var sastapt mežos, mežmalās un grāvjos, taču pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku izvēlas šo krūmu audzēt arī dārzā.
LABĀS ĪPAŠĪBAS: Kazeņu lapas satur daudz A, C un E vitamīna, organiskās skābes, pektīnvielas, miecvielas, inozītu.
Kazenes ir melnas ogas, līdzīgas lācenēm, bet tikai melnā krāsā. Kazeņu lapas ir apaļas.Visbiežāk kazenes var sastapt mežos, mežmalās un grāvjos, taču pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku izvēlas šo krūmu audzēt arī dārzā.
LABĀS ĪPAŠĪBAS: Kazeņu lapas satur daudz A, C un E vitamīna, organiskās skābes, pektīnvielas, miecvielas, inozītu.
Meža zemenes ir ļoti izplatītas meža ogas. Tās ir sarkanas ar mazām zaļām pumpiņām. Zemeņu ziedi ir balti ar dzeltenu viduci. Aug sausos mežos, uzkalniņos, krūmājos. Sasniedz 5...10 cm garumu.
LABĀS ĪPAŠĪBAS: Meža zemeņu lapu tēja noder ar bezmiegu sirgstošajiem. Gan ogas, gan lapas ārstē aknu, žultspūšļa, liesas, kuņģa, nieru slimības un uzlabo vielmaiņu.
Zilenes ir tādas pašas ogas, kā mellenes tikai lielākās. Uzskata, ka zilenes varot rosināt galvassāpes. Mūsdienās noskaidrots, ka šādas ietekmes zilenēm tomēr nav.
LABĀS ĪPAŠĪBAS: Zilenes ir garšīgas un vērtīgas ogas. Galējos Ziemeļos zilenes uzskata par lielisku pretcingas līdzekli.
Arī mellenājos plaši izplatītas ir arī meža puķes. Šis ir vaivariņš. Bieži izplatīts sūnu purvos un purvainos priežu mežos. Zaru miza tumši pelēka, sākumā klāta ar sarkanbrūnu tūbas kārtu un sīkiem dziedzerīšiem.
LABĀS ĪPAŠĪBAS: Tādas diemžēl nav, jo augs ir INDĪGS.
Sīs puķes sauc par viršiem. Ļoti bieži sastopams smiltājos, priežu silos, sausos krūmājos, izcirtumos. Zied no jūlija līdz septembrim.
LABĀS ĪPAŠĪBAS: Tautas medicīnā lieto kā diurētisku līdzekli, nieru un urīnpūšļa slimību ārstēšanai, kā nomierinošu līdzekli pret neirastēniju un bezmiegu, ārīgi lieto apdegumu dziedēšanai.
Parastais plaušķērpis. Lapveida ķērpis ar lielām līdz 15 cm garām daivām.Daivas lentveidīgas, virspuse brūngani zaļa .Aug lapukoku un jauktu koku mežos, ne bieži. Iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Mainīgais parmeliopsisLapu ķērpis ar šaurām daivām, dzelteni zaļā krāsā.Daivu apakšpuse tumši brūna vai melna ar daudzām tumšām rizīnām.Plaši sastopama suga.Aug uz stipri skābas koku mizas.Bieži uz priežu, bērzu stumbru pamatdaļas, kā arī uz trūdošas koksnes
Vienādgalotņu ramalīnas Krūmu ķērpis ar lentveida daivām, kas galos nobeidzas ar apotēcijiem.Aug labi apgaismotās vietās uz lapukokiem. Jūtīgs pret piesārņojumu. Sastopams apdzīvotās vietās, parkos, ceļmalas kokiem, kā arī uz apstrādātas koksnes.
Krūmu ķērpis ar platām lentveida daivām, bieži ar apotēcijiem. Laponis pelēcīgs līdz zaļgandzeltenīgam. Aug labi apgaismotās vietās uz lapukokiem apdzīvotās vietās, ceļmalās augošiem kokiem. Bieži sastopams ķērpis.
Krūmveida ķērpis ar neregulāri zarotiem lentveida daivām. Virspuse pelēka līdz brūnganai, mitrā laikā tumši zaļa, gar daivu malām ar fibrillam. Daivu apakšpuse gaišāka, tīklaina, bez rizīnām. Aug labi apgaismotās vietās uz lapukokiem ar barības vielām bagātas mizas, sevišķi bieži uz aleju, apdzīvoto vietu, ceļmalu kokiem.
Lapu sūnas ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1-10 centimetrus gari. Sūnas pārsvarā aug kopā puduros mitrās vai ēnainās vietās. Tām nav ziedu un sēklu, tie vairojas ar sporām. Aptuveni 12 000 augu sugu tiek klasificētas kā lapu sūnas.
Suga, kuras latviskais nosaukums gadu gaitā mainījies. Sākumā tā saukta par degumu sūnu, jo tās galvenais atpazīstamais biotops ir ugunskuru vietas un augsnes atsegumi, bet tagad to sauc par griezeni, jo tās seta sausā laikā sagriežas pret pulksteņa rādītāja virzienu, bet mitrā laikā atritinā. Augi sīki, līdz 3 cm augsti, gaiši zaļi, vēlāk brūngani. Lapas platas, olveidīgas. Sporogonus sastop bieži, sporu vācelītei raksturīga bumbierveida forma.
Velēnas zaļas vai dzeltenīgas, skrajas, spīdīgas. Stumbrs līdz 15 cm garš, divkārt plūksnoti zarots. Augam raksturīgs stāvojums, kas atbilst augšanas gadiem. Seta sarkanīga līdz 4 cm gara. Sporu vācelīte gareniski olveidīga, līdz 4 mm gara, brūna
Sūnas spīdīgas, skrajas, gaiši zaļas vai dzeltenīgas. Stumbrs pacilus vai guļošs, 5 – 15 cm garš, sarkanīgi vai tumši brūns. Stumbra lapas līdz 3,5 mm garas, gareni vai plati olveidīgas. Seta dzelteni vai brūni sarkanīga, 2 – 4 cm gara. Sporu vācelīte 3 – 4 mm gara, brūna cilindriska.
Sūnas līdz 10 cm augstās irdenās velēnās. Stumbrs apakšpusē ar rizoīdu tūbu. Lapas sausā stāvoklī pieguļošas.
